Digitālais euro – kolektīvs Eiropas solis uz priekšu

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā

Briselē, 2025. gada 17. novembrī

Esmu gandarīts atkal būt kopā ar jums, lai sniegtu jaunāko informāciju par digitālo euro. Šī ir mana septītā viedokļu apmaiņa ar komiteju par šo tēmu.

Esam panākuši progresu gan likumdošanas, gan tehniskās sagatavošanās jomā, virzoties tuvāk tam, lai nodrošinātu, ka centrālās bankas nauda digitālajā laikmetā varētu turpināt kalpot Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un tautsaimniecībai.

ES Padome paredz panākt vienošanos par tās vispārējo pieeju tiesību aktu projektam līdz šā gada beigām^[1], un jūs strādājat pie Eiropas Parlamenta nostājas izstrādes.

Oktobra Eurosamitā eurozonas valstu vadītāji vēlreiz akcentēja digitālā euro stratēģisko nozīmi. Viņi uzsvēra, cik svarīgi ir ātri pabeigt likumdošanas darbu un paātrināt citus sagatavošanās soļus.^[2]

Lai nodrošinātu tehnisko gatavību, ECB Padome nesen pieņēma lēmumu pāriet uz digitālā euro projekta nākamo posmu.^[3]

Laikā, kad mēs gatavojamies potenciālajai digitālā euro emisijai, es vēlos uzreiz pievērsties dažiem jautājumiem, kas tiek uzdoti atkal un atkal. Diskusijās ar sabiedrību es īpaši bieži dzirdu šos četrus jautājumus.

• Kāpēc mums nepieciešams vēl viens maksājumu risinājums?
• Vai jūs neapdraudat banku uzņēmējdarbības modeļus?
• Vai digitālais euro aizstātu skaidro naudu?
• Vai to varēs izmantot, lai kontrolētu iedzīvotājus un pārkāptu viņu privātumu?

Aplūkošu pēc kārtas katru no tiem.

Digitālā skaidrā nauda

Pirmkārt, kāpēc mums nepieciešams digitālais euro? Vienkārša atbilde ir – lai arī digitālajos maksājumos būtu iespējams izmantot skaidrās naudas priekšrocības.

Skaidrajai naudai ir vairākas priekšrocības – tā ir mūsu valsts nauda, ko izlaiž ES iestāde, Eiropas Centrālā banka. To pieņem visā eurozonā. To ir ērti lietot, tā ir izmantojama bez maksas un ir iekļaujoša, un tā aizsargā privātumu. Pētījumi liecina, ka patērētāji augstu vērtē šīs iezīmes.^[4]

Taču, veicot digitālos maksājumus, nevaram izmantot skaidro naudu un baudīt tās priekšrocības. To skaidri parāda tiešsaistes maksājumi. Pašlaik tos izmantojam, norēķinoties par vairāk nekā trešdaļu no mūsu ikdienas pirkumiem.

Runājot par patērētājiem, situācija, ka tiešsaistes darījumos un – plašākā nozīmē – digitālajos darījumos, nav iespējams izmantot skaidro naudu, sašaurina izvēles iespējas un līdz ar to brīvību lemt par veidu, kā maksāt.

Tirgotājiem tas nozīmē ierobežotas iespējas aizstāvēt savas intereses un augstākas izmaksas, pieņemot digitālos maksājumus, kas galu galā mazina to peļņu un liek noteikt augstākas cenas patērētājiem.

Digitālā euro mērķis ir rast risinājumu šajā situācijā, piedāvājot skaidro naudu digitālā formā. Un pēc tā ir pieprasījums. Eurosistēmas rīkotā apsekojumā 66 % eiropiešu pēc iepazīstināšanas ar digitālo euro apliecināja savu interesi to izmēģināt.^[5] Savukārt tirgotāji uzsvēruši digitālā euro potenciālu atvieglot un padarīt lētāku digitālo maksājumu pieņemšanu.^[6]

Bet jo īpaši Eiropai ir vēl viens konkrēts un izšķiroši svarīgs iemesls – bez skaidrās naudas digitālā formā mūsu stratēģiskā autonomija ir apdraudēta.

25 gadus pēc euro ieviešanas mums joprojām nav tāda Eiropas maksājumu risinājuma, kas ļautu cilvēkiem digitāli veikt visus ikdienas maksājumus visā eurozonā. Sadrumstalots maksājumu tirgus nozīmē, ka maza apjoma digitālo darījumu jomā eurozona ir atkarīga no "svešinieku labvēlības". Un mums ir pieejami reāli dati, kas to pierāda.

Pašlaik 15 no 20 eurozonas valstīm nav sava iekšzemes risinājuma, kas tiktu būtiskā apmērā izmantots, veicot digitālos maksājumus veikalos, un vairāk nekā pusei valstu nav sava plaši pieņemta iekšzemes maksājumu risinājuma, ko varētu izmantot e-komercijā.^[7] Pat tās iekšzemes karšu shēmas, kas dažās valstīs piedāvā Eiropas alternatīvu, pārrobežu darījumu veikšanai eurozonā tomēr izmanto ārpus Eiropas esošo valstu karšu shēmas. Pašlaik divas trešdaļas no visiem kartēm piesaistītajiem darījumiem eurozonā veic, izmantojot starptautiskās karšu shēmas.

Tātad mums ir skaidra problēma, kurai digitālais euro piedāvā skaidru risinājumu. Digitālais euro nodrošinās skaidrās naudas digitālo formu, kas papildinās mums labi pazīstamās banknotes un monētas, tādējādi gādājot, lai maksājumi, ko veicam, gan fiziskie, gan digitālie, vienmēr būtu iespējami neatkarīgi no lēmumiem, kas pieņemti ārpus Eiropas.

Digitālais euro būs Eiropas digitālo maksājumu risinājums uz Eiropas infrastruktūras bāzes – visi mūsu izvēlētie pakalpojumu sniedzēji ir ES valstspiederīgie, kurus kontrolē ES valstspiederīgie.^[8] Un tas nodrošinās, ka euro arī turpmāk būs vienotā norēķinu vienība un aizsargās mūsu monetāro suverenitāti, neraugoties uz stabilo kriptovalūtu – kas pašlaik galvenokārt denominētas ārvalstu valūtās – un nenodrošināto kriptoaktīvu izplatīšanos.

Tiks saglabāti banku uzņēmējdarbības modeļi un pilnveidoti maksājumu pakalpojumi, ko tās var piedāvāt

Tagad – par ietekmi uz bankām. Digitālais euro ļaus tām saglabāt savus uzņēmējdarbības modeļus un pilnveidot maksājumu pakalpojumus, ko tās var piedāvāt.

Jau no paša sākuma esam paredzējuši, ka digitālais euro tiks izplatīts caur bankām. Tas ir tāpēc, ka tām ir nozīmīga loma eurozonas tautsaimniecības finansēšanā un monetārās politikas transmisijā.

Esam izstrādājuši digitālo euro tā, lai nodrošinātu, ka banku starpniecība netiks apieta. Tāpat kā skaidrās naudas gadījumā, arī par digitālā euro turējumiem atlīdzība netiks maksāta. Turklāt to apjoms tiks ierobežots, lai izvairītos no jebkāda pārmērīgas noguldījumu aizplūdes riska, savukārt piesaiste komercbanku kontiem nodrošinās netraucētu digitālā euro maksājumu veikšanu un saņemšanu pat tad, ja summas būs lielas. Mūsu jaunākie tehniskie novērtējumi apstiprina, ka digitālā euro ieviešana neapdraudētu finanšu stabilitāti.^[9]

Kā ar izmaksām un ieguvumiem banku maksājumu jomā?

Starptautisko karšu shēmu gadījumā bankas zaudē komisijas maksas. Lielo tehnoloģiju uzņēmumu piedāvāto mobilo maksājumu risinājumu gadījumā tās zaudē komisijas maksas un datus. Un nākotnē stabilo kriptovalūtu gadījumā – kurām nav noteikti turējumu apjoma limiti – tās zaudētu komisijas maksas, datus un stabilus privātpersonu noguldījumus.

Savukārt digitālā euro kompensācijas modelis nodrošinās, ka bankas gūs labumu ik reizi, kad maksājums, kas veikts, izmantojot kādu no šiem risinājumiem, tiks aizstāts ar digitālā euro darījumu. Tas ir tāpēc, ka Eurosistēma neiekasēs komisijas maksas par dalību shēmā un norēķiniem, tādējādi radot ietaupījumus, ko varēs sadalīt starp bankām un tirgotājiem. Turklāt digitālais euro stiprinās banku spēju aizstāvēt savas intereses attiecībā uz starptautiskajām karšu shēmām.

Digitālais euro arī ļaus bankām ar mazākām izmaksām uzlabot un paplašināt savus maksājumu pakalpojumus. Tas nodrošinās atvērtu pieņemšanas tīklu un standartus, ko Eiropas privātās iniciatīvas, piemēram, Wero un European Payments Alliance, varēs izmantot, lai uzlabotu savu komerciālo pievilcību un sasniegtu Eiropas mērogu.^[10] Šie pakalpojumu sniedzēji arī varēs netraucēti integrēt digitālo euro savos esošajos maksājumu risinājumos, piemēram, digitālajos makos, vai izmantot maksājumu zīmolu koplietošanu fiziskajās kartēs.^[11]

Gribu vēlreiz atkārtot – starp privātajiem un valsts risinājumiem nepastāv konkurence. Tā vietā mēs redzam iespēju veidot savstarpēji izdevīgu sadarbību, kas padara Eiropas stratēģisko autonomiju maza apjoma maksājumu tirgū drošāku un sasniedzamāku.

Runājot par izmaksām, mēs esam secinājuši, ka digitālā euro ieguldījumu izmaksas bankām, visticamāk, būs ievērojami zemākas, nekā tika paredzēts dažos ārējos pētījumos, un atbilst aptuveni 3.4 % no nozīmīgo banku ikgadējā IT modernizācijas budžeta četru gadu periodā. Gaidāms, ka kopējās ieguldījumu izmaksas būs salīdzināmas ar pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) īstenošanas paredzamajām izmaksām un ievērojami zemākas par Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) ieviešanas izmaksām.^[12]

Digitālais euro papildinās fizisko skaidro naudu, nevis aizstās to

Tagad – par bažām saistībā ar skaidrās naudas nākotni. Mēs esam ļoti skaidri uzsvēruši, ka digitālais euro papildinās skaidro naudu, nevis aizstās to, ļaujot ikvienam izvēlēties, kā maksāt.

Saskaņā ar Eurosistēmas skaidrās naudas stratēģiju mēs strādājam pie tā, lai nodrošinātu, ka fiziskā skaidrā nauda arī turpmāk būs pieejama un tiks pieņemta visā eurozonā kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzeklis.

Skaidrā nauda ir centrālās bankas nauda – euro banknotes izlaiž ECB. Tāpēc mūsu interesēs nav pārtraukt skaidrās naudas izlaišanu. Tieši pretēji – tas ir mūsu pamatuzdevums.

Mēs strādājam pie euro banknošu trešā izlaiduma. Pašlaik īstenotā jaunā euro banknošu dizaina izstrāde, kas ļaus uzlabot pretviltošanas elementus, pierāda, ka ECB apņēmusies nodrošināt skaidrās naudas nākotni.

Mēs esam arī spēcīgi pauduši atbalstu skaidrās naudas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa nostiprināšanai, kas ir Eiropas Komisijas ierosinātās vienotās valūtas paketes būtiska sastāvdaļa un palīdzēs saglabāt skaidrās naudas priekšrocības, kuras minēju iepriekš. Vēlamies, lai cilvēki pēc savas izvēles varētu turpināt izmantot skaidro naudu gan fiziskā, gan digitālā formā.

Tiks aizsargāts privātums un brīvība

Digitālais euro aizsargās arī eiropiešu privātumu un brīvību. Bažas, ka to varētu izmantot kā uzraudzības instrumentu, nav pamatotas.

Pirmkārt, digitālā euro bezsaistes funkcionalitāte piedāvās skaidrajai naudai līdzvērtīgu privātumu. Kad nauda pāries no viena maka otrā, maksājuma detaļas zinās tikai maksātājs un saņēmējs. Neviena no esošajām maksāšanas metodēm, izņemot skaidro naudu, nepiedāvā līdzvērtīgu privātuma līmeni.

Otrkārt, tiešsaistes maksājumu gadījumā Eurosistēma nevarēs identificēt maksātāju vai maksājuma saņēmēju. Mēs izmantosim modernas tehnoloģijas, lai pseidonimizētu un šifrētu visus datus, tāpēc mums nebūs pieejama nekāda personas informācija, izņemot kodus, kas apzīmē maksātāju, maksājuma saņēmēju un darījuma apjomu, un tos sasaistīt ar personas identitāti varēs tikai attiecīgās bankas. Un pat attiecībā uz šiem kodiem būs ieviesti ļoti stingri noteikumi par to, kas varēs tiem piekļūt sistēmas darbības nodrošināšanas nolūkā. Un mēs nodrošināsim, lai varētu notikt šā procesa audits.

Mūs uzraudzīs neatkarīgas datu aizsardzības iestādes, lai nodrošinātu mūsu atbilstību ES datu aizsardzības likumam. Mēs vēlamies, lai šīs iestādes redzētu, ko mēs darām, un mēs vēlamies, lai ikviens zinātu, ka mūsu darbi atbilst vārdiem. Mēs arī turpmāk būsim atvērti privātuma uzlabošanas metožu apzināšanai nākotnē, lai varētu ieviest progresīvākas tehnoloģijas, tiklīdz tās būs gatavas ieviešanai – kas ir nepieciešams sistēmā, kam katru dienu jāapstrādā miljards darījumu.

Treškārt, pārbaudes, kas vērstas uz krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, turpinās veikt bankas, kā tas notiek jau pašlaik.

Ceturtkārt, digitālais euro nekad nebūs programmējama nauda. To nevarēs ierobežot, atļaujot to izmantot tikai iepriekš noteiktiem mērķiem. Citiem vārdiem runājot, tajā nebūs iestrādāti nekādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur, kad un ar kādu darījuma partneri to var izmantot.

Visbeidzot, neviens netiks piespiests izmantot digitālo euro – tas tikai piedāvās papildu maksāšanas iespēju. Tie, kas joprojām izjutīs bažas, arī turpmāk varēs izmantot fizisko skaidro naudu vai citus maksāšanas līdzekļus.

Digitālais euro būs kā fiziskā skaidrā nauda, bet digitālā formā. Tas vairos eiropiešu brīvību izvēlēties, kā maksāt, piedāvājot papildu opciju jebkāda veida digitālo maksājumu veikšanai visā eurozonā.

Digitālā euro ieviešana

Digitālā euro ieviešana ir atkarīga gan no likumdošanas, gan tehniskās gatavības.

Tiesību aktiem būs centrālā loma digitālā euro priekšrocību nodrošināšanā. Jo īpaši pienākums to izplatīt un likumīga maksāšanas līdzekļa statuss ir būtiski aspekti, lai nodrošinātu, ka digitālais euro būs pieejams ikvienam un tiks pieņemts, veicot jebkāda veida digitālos maksājumus. Turklāt digitālā euro tiešsaistes un bezsaistes funkcionalitāte viena otru papildinās, apvienojot digitālo maksājumu ērtumu ar skaidrās naudas noturību un pieejamību, kas ļaus digitālo euro izmantot jebkurā situācijā – sākot no e-komercijas platformām līdz pat attāliem reģioniem bez interneta pieslēguma.

Mēs no savas puses strādājam, lai būtu gatavi potenciālajai digitālā euro emisijai. Balstoties uz līdz šim paveikto^[13], jaunais digitālā euro projekta posms koncentrēsies uz nepieciešamās tehniskās kapacitātes veidošanu. ECB Padomes galīgais lēmums par to, vai emitēt digitālo euro, tiks pieņemts tikai pēc tiesību aktu apstiprināšanas. Pieņemot, ka Eiropas likumdevēji nākamā gada laikā pieņems regulu par digitālā euro izveidi, sākot ar 2027. gada vidu varētu notikt izmēģinājuma projekts un sākotnējie darījumi, un 2029. gadā digitālais euro varētu būt gatavs emisijai.

Secinājums

Noslēgumā gribu teikt sekojošo.

Digitālā euro ieviešana nav tikai tehnisks projekts. Tas ir būtisks, uz nākotni orientēts solis, lai nodrošinātu, ka centrālās bankas nauda turpina kalpot eiropiešiem arvien digitalizētākā pasaulē.

Digitālais euro papildinās euro banknotes un monētas, ļaujot skaidrās naudas priekšrocības izmantot arī digitālajos maksājumos. Tas eurozonai nodrošinās suverēnu vispārēji pieņemtu digitālo maksāšanas līdzekli. Un tas ļaus Eiropas privātajiem risinājumiem vieglāk paplašināt darbības aptvērumu.

Ieguvēji būs patērētāji, tirgotāji un bankas. Un samazināsies Eiropas atkarība no pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas, stiprinot mūsu noturību, autonomiju un ekonomisko drošību. Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo ilgāks laiks paies, kamēr varēsim izmantot šīs priekšrocības.

ECB turpinās sniegt tehnisku ieguldījumu tiesību aktu apspriešanā un nodrošinās aktuālu pārredzamu informāciju par mūsu digitālā euro projekta virzību. Tādā nolūkā esam sagatavojuši papildmateriālu, ko publicējām kā mana šīsdienas paziņojuma pielikumu.

Paldies par uzmanību!