1. Kopskats

Neraugoties uz nenoteiktību un tirdzniecības politikas šokiem, eurozonas tautsaimniecība 2025. gadā saglabāja noturību. Izaugsmes gaidas pagājušā gada laikā tika pastāvīgi koriģētas un paaugstinātas, un tautsaimniecība kopumā saglabāja šo pozitīvo virzību arī 2026. gada sākumā. Tomēr sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos atjaunojusies nenoteiktība, atkal aptumšojot tautsaimniecības perspektīvu. Pārvadājumu traucējumi caur Hormuza šaurumu, kas ir ārkārtīgi svarīgs pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tirdzniecības maršruts, kā arī uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai izraisījuši būtiskas svārstības pasaules enerģijas tirgos un naftas un gāzes cenu kāpumu. Speciālistu pamataplēses atkarīgas no biržā tirgoto nākotnes enerģijas izejvielu līgumu cenu tendencēm pēdējā datu aktualizēšanas termiņā 2026. gada 11. martā.^[1] Tās liecina, ka ceturkšņa vidējās naftas un gāzes cenas 2026. gada 2. ceturksnī sasniegs augstāko punktu (attiecīgi aptuveni 90 ASV dolārus par barelu un 50 euro par Mwh) un pēc tam turpmākajos ceturkšņos pazemināsies. Atbilstoši šiem pieņēmumiem pamatscenārijs paredz inflācijas kāpumu, kas ierobežos pirktspēju, patērētāju tēriņus un attiecīgi IKP pieaugumu, īpaši īstermiņā. Tomēr konflikta turpmākā attīstība, tā ietekme uz enerģijas cenām, nenoteiktību un konfidenci un enerģijas cenu šoka iedarbība uz neenerģijas patēriņa cenām joprojām ir ļoti nenoteikta. Tāpēc pamatscenāriju papildina alternatīvi hipotētiski scenāriji, kas ietver pieņēmumus par konflikta dažādu smaguma pakāpju ekonomisko ietekmi uz eurozonu.

Eurozonas tautsaimniecība pagājušā gada beigās pieauga par 0.2 % atbilstoši speciālistu decembra iespēju aplēsēm, un to veicināja spēcīgāks patēriņa un valdības ieguldījumu kāpums. Īstermiņa rādītāji liecināja, ka pozitīvā izaugsmes dinamika turpinājās arī 2026. gada pirmajos divos mēnešos, bet karadarbība Tuvajos Austrumos noteica izaugsmes īstermiņa perspektīvas lejupvērstu korekciju, jo enerģijas cenu šoki un pieaugošā nenoteiktība, visticamāk, ierobežos patēriņu un investīcijas. Ja relatīvi strauji samazināsies enerģijas cenas (kā liecina cenas biržā tirgoto enerģijas izejvielu nākotnes līgumu tirgos) un nenoteiktība, gaidāms, ka šī lejupslīde būs īslaicīga. Vidējā termiņā iekšzemes pieprasījumam joprojām vajadzētu būt galvenajam eurozonas izaugsmes virzītājspēkam, ko spēcīgāku padara noturīgs darba tirgus un valdības izdevumi infrastruktūrai un aizsardzībai, īpaši Vācijā. Runājot par ārējiem faktoriem, lai gan gaidāms, ka, uzlabojoties ārējam pieprasījumam, eksporta kāpums pastiprināsies, eurozona, visticamāk, turpinās zaudēt pasaules tirgus daļas, ņemot vērā pastāvīgās konkurētspējas problēmas, t. sk. dažas strukturāla rakstura problēmas, un neraugoties uz to, ka eksportam uz ASV piemērotie tarifi ir nedaudz zemāki nekā decembra iespēju aplēšu sagatavošanas laikā. Saskaņā ar pamataplēsi reālā IKP pieaugums 2026. gadā būs 0.9 %, 2027. gadā – 1.3 % un 2028. gadā – 1.4 %. Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm IKP pieaugums 2026. un 2027. gadā ir koriģēts un pazemināts attiecīgi par 0.3 procentu punktiem un 0.1 procentu punktu, ņemot vērā karadarbības saasināšanos Tuvajos Austrumos, bet 2028. gadā nav mainīts.

Paredzams, ka inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2026. gada 2. ceturksnī krasi palielināsies līdz 3.1 % sakarā ar enerģijas cenu inflācijas kāpumu Tuvo Austrumu krīzes dēļ un pēc tam 3. ceturksnī saruks līdz 2.8 % sakarā ar enerģijas izejvielu cenu pazemināšanos, uz ko norāda biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. Saskaņā ar pamataplēsēm enerģijas cenu inflācija 2027. gadā kļūs negatīva galvenokārt lejupvērstu enerģijas bāzes efektu dēļ un pēc tam būtiski pieaugs 2028. gadā, kad gaidāma otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) īstenošanas augšupvērsta ietekme uz kopējo inflāciju 0.2 procentu punktu apmērā. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija pieaugs, sākot ar 2026. gada nogali, jo enerģijas cenu kāpuma radītais izmaksu spiediens atspoguļosies patēriņa pārtikas cenās, un pēc tam 2028. gadā pazemināsies. Paredzams, ka SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) pieaugums palēnināsies no 2.4 % 2025. gadā līdz 2.1 % 2028. gadā. Lai gan SPCIX inflāciju ietekmē arī augstāku enerģijas cenu radītais izmaksu spiediens, tiek uzskatīts, ka to ierobežos neliela darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanās, agrākais euro kursa kāpums un Ķīnas importa iespiešanās. Kopumā pamataplēses paredz, ka SPCI inflācija paaugstināsies no 2.1 % 2025. gadā līdz 2.6 % 2026. gadā, pēc tam pazemināsies līdz 2.0 % 2027. gadā un tad nedaudz pakāpsies līdz 2.1 % 2028. gadā. Darba samaksas pieaugums turpmākajos gados palēnināsies, lai gan lēnākā tempā, nekā prognozēts iepriekšējās iespēju aplēsēs. To noteiks neliela inflācijas kompensācijas ietekme saistībā ar enerģijas cenu šoku. Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2026. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.7 procentu punktiem galvenokārt enerģijas komponenta dēļ. 2027. gadam tā koriģēta un paaugstināta par 0.2 procentu punktiem un 2028. gadam – par 0.1 procentu punktu, augstāku enerģijas cenu izraisītajam izmaksu spiedienam atspoguļojoties SPCIX un pārtikas komponentos, vienlaikus nedaudz sarūkot enerģijas komponentam.

Papildus pamataplēsēm speciālisti sagatavojuši alternatīvus hipotētiskus scenārijus, kuros ietverti atšķirīgi pieņēmumi par enerģijas cenu šoka apmēru un noturību, par tā ietekmi uz starptautisko vidi un nenoteiktību, kā arī par tā izplatīšanos caur netiešo un sekundāro ietekmi uz inflāciju. Šie scenāriji sniedz ilustratīvus piemērus par alternatīvām enerģijas izejvielu cenu tendencēm un to transmisiju uz eurozonas tautsaimniecību. Darbinieki šiem scenārijiem nepiemēro varbūtības. Tie paredzēti, lai uzsvērtu galvenos ar konflikta ietekmi saistītos nenoteiktības aspektus. Tāpat kā parasti speciālistu iespēju aplēsēs, šie scenāriji parāda ietekmi uz eurozonas tautsaimniecību, kas rastos, neveicot nekādus monetārās vai fiskālās politikas atbildes pasākumus papildus pamatscenārijā ietvertajiem. Nelabvēlīgais scenārijs ietver spēcīgāku netiešo un sekundāro ietekmi nekā pamatscenārijs, lai atspoguļotu iespējamās nelinearitātes sākotnējā enerģijas cenu šoka izplatībā uz citām cenām visā tautsaimniecībā. Tajā pieņemts, ka enerģijas cenas pieaugtu daudz straujāk, kā arī palielinātos nenoteiktība un nelabvēlīga starptautiskā ietekme (piemēram, ārējā pieprasījuma samazināšanās). Tiek pieņemts, ka naftas un gāzes cenas 2026. gada 2. ceturksnī sasniegs augstāko punktu (attiecīgi 119 ASV dolārus par barelu un 87 euro par MWh), bet pēc tam līdz 2027. gada 3. ceturksnim pietuvosies pamatscenārija pieņēmumiem. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju nelabvēlīgais scenārijs paredz, ka inflācija 2026. un 2027. gadā būtu attiecīgi par 0.9 procentu punktiem un 0.1 procentu punktu augstāka, bet 2028. gadā – par 0.5 procentu punktiem zemāka saistībā ar dezinflācijas spiedienu, kam pamatā ir minētajā gadā vērojamā straujā enerģijas cenu normalizēšanās. Turpretī tautsaimniecības izaugsme 2026. un 2027. gadā būtu lēnāka, bet 2028. gadā straujāka nekā pamatscenārijā. Salīdzinājumā ar nelabvēlīgo scenāriju smagais scenārijs ietver pieņēmumu par spēcīgāku un noturīgāku enerģijas cenu šoku, lielāku nenoteiktību un vēl spēcīgāku netiešo un sekundāro ietekmi. Pieņemts, ka 2026. gada 2. ceturksnī naftas cenas un gāzes cenas sasniegs augstāko punktu (attiecīgi 145 ASV dolārus par barelu un 106 euro par Mwh) un pēc tam atlikušajā iespēju aplēšu periodā samazināsies daudz lēnāk, būtiski pārsniedzot gan pamatscenārija, gan nelabvēlīgā scenārija pieņēmumus. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju kopējā inflācija iespēju aplēšu periodā būtu ievērojami un ilglaicīgi augstāka (par 1.8 procentu punktiem 2026. gadā, par 2.8 procentu punktiem 2027. gadā un par 0.7 procentu punktiem 2028. gadā). 2028. gadā vērojamā būtiskā inflācijas atšķirība starp nelabvēlīgo scenāriju (1.6 %) un smago scenāriju (2.8 %), kā parādīts 1. tabulā, uzsver konflikta attīstības, enerģijas piegādes traucējumu un šoka izraisīto izplatības mehānismu apmēra būtisko nozīmi, nosakot ietekmi uz inflāciju vidējā termiņā. Tautsaimniecības izaugsme 2026. un 2027. gadā būtu par 0.4–0.5 procentu punktiem zemāka un pēc tam 2028. gadā pieaugtu par 0.5 procentu punktiem vairāk nekā pamatscenārijā. Spēcīgāka izaugsme iespēju aplēšu perioda beigās atspoguļo pieņēmumu par ienākumu un pieprasījuma kāpumu saistībā ar algu pieaugumu, reaģējot uz inflācijas kāpumu iepriekšējos gados.

Visbeidzot, iespēju aplēšu kopums, kas balstīts uz tehniskiem pieņēmumiem atbilstoši stāvoklim 4. martā (ietverot informāciju par pirmajām trim darba dienām pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos), atspoguļo labvēlīgāku perspektīvu, pieņemot, ka 2026. gada 2. ceturksnī naftas un gāzes cenas sasniegs augstāko līmeni (attiecīgi 79 ASV dolāri par barelu un 48 euro par MWh).^[2] Saskaņā ar šīm aplēsēm inflācija būtu par 0.3 procentu punktiem zemāka par galīgo pamatscenāriju 2026. gadā un par 0.1 procentu punktu zemāka 2027. un 2028. gadā, savukārt izaugsme visos iespēju aplēšu perioda gados būtu par 0.1 procentu punktu lielāka.

2. Makroekonomiskās iespēju aplēsēs eurozonai – pamatscenārija novērtējums

2.1. Reālā tautsaimniecība

Eurozonas ekonomiskā aktivitāte 2025. gada 4. ceturksnī palielinājās par 0.2 % atbilstoši decembra iespēju aplēsēm (1. attēls). Visās lielajās eurozonas valstīs 2025. gada 4. ceturksnī bija vērojama pozitīva izaugsme. Tomēr spēcīgais kritums Īrijā, kas saistīts ar daudznacionālo uzņēmumu darbību, negatīvi ietekmēja visas eurozonas kopējo izaugsmi. Koriģētais eurozonas IKP rādītājs, kurā Īrijai izmantots pielāgotais iekšzemes pieprasījums, nevis IKP, 2025. gada pēdējā ceturksnī pieauga par 0.4 % (par 0.1 procentpunktu vairāk, nekā tika paredzēts decembra iespēju aplēsēs).^[3] Bruto pievienotās vērtības kāpumu noteica pakalpojumi, piemēram, informācijas un komunikācijas, nekustamā īpašuma un sabiedrisko pakalpojumu jomā, savukārt apstrādes rūpniecība atkal sašaurinājās. Privātais patēriņš un valdības ieguldījumi un ieguldījumi mājokļos pieauga nedaudz spēcīgāk, nekā gaidīts, savukārt tirdzniecības plūsmas bija vājākas.

Kā liecina apsekojumu dati par periodu līdz februārim, t. i., pirms tam, kad martā Tuvajos Austrumos sākās karadarbība, tautsaimniecības izaugsmes dinamika 2026. gada pirmajos divos mēnešos saglabājās. Apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) februārī palielinājās līdz 51.9. To noteica apstrādes rūpniecības komponents, kas pieauga par 1.4 procentu punktiem (līdz 51.9), savukārt pakalpojumu sektora uzņēmējdarbības aktivitātes IVI arī pakāpās līdz 51.9. Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs februārī samazinājās, bet joprojām bija virs 2025. gada beigu līmeņa, tādējādi norādot uz turpmāku izaugsmi mazumtirdzniecības un patērētāju konfidences pieauguma apstākļos.

Taču karadarbība Tuvajos Austrumos izraisījusi īstermiņa izaugsmes perspektīvas lejupvērstu korekciju, jo enerģijas cenu šoks un augošā nenoteiktība, visticamāk, ietekmēs mājsaimniecību pirktspēju un patērētāju un uzņēmēju konfidenci. Tehniskie pieņēmumi, no kuriem atkarīgas iespēju aplēses, atspoguļo gaidas, ka konflikts Tuvajos Austrumos būs samērā ierobežots, un nozīmē, ka nelabvēlīgā ietekme būs koncentrēta īstermiņā. Šie pieņēmumi pakļauti ļoti lielai nenoteiktībai, un tie liek pievērst lielāku uzmanību alternatīviem scenārijiem (sk. 3. sadaļu). Patēriņa un ieguldījumu dinamika saskaņā ar pašreizējām pamataplēsēm 2026. gada 2. un 3. ceturksnī būs vājāka, nekā iepriekš gaidīts. Tomēr reālo ienākumu kāpumam noturīgu darba tirgu apstākļos un pieaugošajiem fiskālajiem stimuliem arī turpmāk vajadzētu veicināt izaugsmi. Tiek lēsts, ka ceturkšņa pieaugums no 0.3 % 1. ceturksnī, kad, kā gaidāms, karadarbības ietekme joprojām būs samērā neliela, saruks līdz 0.1 % 2. ceturksnī un līdz 0.2 % 3. ceturksnī (1. attēla a) panelis). Salīdzinājumā ar speciālistu decembra iespēju aplēsēm tas nozīmē lejupvērstu korekciju par 0.3 procentu punktiem 2. ceturksnī un par 0.2 procentu punktiem 3. ceturksnī.

1. attēls

Eurozonas reālais IKP

a) Reālā IKP pieaugums	b) Reālā IKP līmenis
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)	(ķēdes indeksu veidā agregētie apjomi; mljrd. euro)

Paredzams, ka vidējā termiņā reālā IKP gada pieauguma temps paātrināsies no 0.9 % 2026. gadā līdz 1.3 % 2027. gadā un līdz 1.4 % 2028. gadā, kad, pamatojoties uz pieņēmumu par šoka īslaicīgumu, kas izriet no biržā tirgotajiem enerģijas nākotnes līgumiem, atjaunosies iekšzemes pieprasījums un kad neto eksporta negatīvais devums 2027. gadā kļūs nedaudz pozitīvs (2. attēls un 2. tabula). Gada pieauguma palēnināšanās 2026. gadā līdz 0.9 % (2025. gadā – 1.5 %) atspoguļo gan mazāku gada iekšējo dinamiku, gan mazāku pārnesto ietekmi. No izdevumu viedokļa paredzams, ka privātais patēriņš joprojām būs lielākais izaugsmes veicinātājs, ko papildinās spēcīga ieguldījumu dinamika.

• Gaidāms, ka pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos mājsaimniecību izdevumi īstermiņā būs mazāki, bet vidējā termiņā tiem vajadzētu palielināties. Tiek uzskatīts, ka konflikts bremzēs privāto patēriņu galvenokārt caur pirktspējas samazināšanos lielākas nenoteiktības un gaidāmās nelielās nodarbinātības pazemināšanās dēļ. Tomēr paredzams, ka privātā patēriņa pieaugumu veicinās spēcīgāks reālo algu kāpums vidējā termiņā pēc augstākas inflācijas izraisītā krituma 2026. gadā un joprojām noturīgi darba tirgi. Mājsaimniecību uzkrājumu rādītājam vajadzētu nedaudz samazināties, neraugoties uz paaugstinātās nenoteiktības augšupvērsto ietekmi.
• Investīcijām visā iespēju aplēšu periodā vajadzētu pārsniegt IKP pieaugumu, neraugoties uz sākotnējo karadarbības vājinošo ietekmi. Konkrētāk, gaidāms, ka konflikts mazinās privātos ieguldījumus caur paaugstinātu nenoteiktību un zemāka pieprasījuma radīto paātrinātāja efektu. Tomēr gaidāms, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā lielā mērā kompensēs valsts ieguldījumu samazināšanos 2027. un 2028. gadā pēc "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas beigām. To veicinās iekšzemes un ārējā pieprasījuma uzlabošanās, lielāki aizsardzības un infrastruktūras izdevumi, nenoteiktības mazināšanās, joprojām stimulējoši finansēšanas nosacījumi un spēcīgāka peļņa. Ieguldījumiem mājokļos vajadzētu turpināt atveseļoties sakarā ar lielākiem ienākumiem noturīgu darba tirgu apstākļos, taču tie, visticamāk, pieaugs mērenākā tempā, jo augstākas hipotēku kredītu procentu likmes nelabvēlīgi ietekmē iegādes iespējas.
• Gaidāms, ka eksporta kāpums joprojām būs ierobežots, jo pastāvīgas eurozonas konkurētspējas problēmas, ASV tarifi un agrākais euro kursa kāpums turpina negatīvi ietekmēt eksporta rādītājus. Gaidāms, ka karadarbība Tuvajos Austrumos tikai nedaudz ietekmēs eksporta kāpumu. Īstermiņā to pozitīvi iespaidos nedaudz labāki galveno tirdzniecības partnervalstu jaunākie ekonomiskie rādītāji un mērens uzlabojums zemāku tarifu dēļ (sk. 1. ielikumu). Tomēr gaidāms, ka eurozona turpinās zaudēt eksporta tirgus daļas. Kopumā 2026. gadā, visticamāk, gaidāms neliels negatīvs neto eksporta devums reālā IKP pieaugumā, bet 2027. gadā tas kļūs nedaudz pozitīvs un 2028. gadā būs kopumā neitrāls.

Gaidāms, ka iekšzemes pieprasījumu veicinās ar aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem saistītie fiskālie stimuli. Tiek lēsts, ka ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto fiskālo izdevumu kumulatīvā ietekme uz izaugsmi būs 0.5 procentu punkti.^[4] To galvenokārt nosaka Vācija, un visspēcīgākais impulss vērojams 2026. gadā. Fiskālie pasākumi iespēju aplēsēs tiek iekļauti atbilstoši parastajai kārtībai, proti, tiek iekļauti tikai tie fiskālie pasākumi, kuri jau apstiprināti likumdošanas procesā vai kuri ir izziņoti un kuri, domājams, tiks apstiprināti likumdošanas procesā. Nav iekļauti turpmākie iespējamie valdību pasākumi krīzes ekonomiskās ietekmes ierobežošanai, piemēram, tāda veida pasākumi kā tie, kas tika īstenoti pēc iepriekšējā enerģijas cenu kāpuma 2022. gadā.

2. attēls

Eurozonas reālā IKP pieaugums – dekompozīcijas

a) Pieaugums gada laikā un pārnestā ietekme	b) Izdevumu komponenti
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un pazemināts par 0.3 procentu punktiem 2026. gadā un par 0.1 procentu punktu 2027. gadā, bet 2028. gadā nav koriģēts (3. attēls). Labākus, nekā gaidīts, privātā patēriņa un investīciju datus 2025. gadā lielākoties kompensēja vājāks neto tirdzniecības un valdības patēriņa devums izaugsmē, kas nozīmē tikai nelielu augšupvērstu IKP pieauguma korekciju 2025. gadā. Karadarbība Tuvajos Austrumos noteica lejupvērstu vidējā IKP pieauguma korekciju 2026. gadā, kas daļēji pamatojās uz ekspertu spriedumu, ņemot vērā pieaugošās nenoteiktības un finanšu un izejvielu tirgus svārstīguma gaidāmo negatīvo ietekmi uz patērētāju un uzņēmumu konfidenci. Šī korekcija nozīmēja negatīvu pārnesto ietekmi uz izaugsmi 2027. gadā (3. attēla a) panelis). Kopējo negatīvo ietekmi, ko radīja pārmaiņas pieņēmumos par 2026. un 2027. gadu, daļēji kompensēja fiskālā impulsa radīti augšupvērsti efekti, kas galvenokārt saistīti ar nedaudz mazāk vērienīgiem konsolidācijas plāniem vienā lielā valstī, kā arī ar nedaudz lielākiem aizsardzības izdevumiem (sk. 3. ielikumu). Labvēlīgāka fiskālā politika dažās valstīs, enerģijas izejvielu cenu samazināšanās un nedaudz spēcīgāks ārējais pieprasījums nozīmētu straujāku izaugsmi 2028. gadā, pilnībā kompensējot jebkādu īslaicīgā šoka ilgstošu iedarbību uz aktivitāti, kā rezultātā 2028. gadā izaugsme netika koriģēta. Attiecībā uz izdevumu komponentiem (3. attēla b) panelis) lejupvērstās korekcijas 2026. un 2027. gadā attiecas uz patēriņu un ieguldījumiem, kā arī krājumu pārmaiņām, kuras atspoguļo vājāku importu.

3. attēls

Reālā IKP pieauguma iespēju aplēšu korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm

a) Dalījums gada laikā vērotajā dinamikā un pārnestajā ietekmē	b) Dalījums galvenajos izdevumu komponentos
(procentu punktos)	(procentu punktos)

Paredzams, ka darba tirgus kopumā saglabāsies noturīgs, jo gaidāms, ka uzņēmumi uzkrās darbaspēku, reaģējot uz īslaicīgu ekonomiskās aktivitātes kritumu Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ. 2025. gadā nodarbinātības pieaugums samazinājās pēc gadiem ilgas diezgan spēcīgas izaugsmes. Pirms sākās karadarbība Tuvajos Austrumos, jau tika prognozēts, ka nodarbinātības pieaugums 2026. un 2027. gadā palēnināsies, turpinot līdzsvara atjaunošanas posmu. Pašreizējos apstākļos kopumā gaidāms, ka uzņēmumi īstermiņā uzkrās darbaspēku, ņemot vērā negatīvo produkcijas izlaides šoku, kas izriet no pieņēmuma par Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības īslaicīgām sekām. Tomēr šo efektu var ierobežot augstu resursu izmaksu spiediens uz peļņu, kas ierobežotu darbaspēka uzkrāšanas apmērus. Kopumā paredzams, ka salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm nodarbinātības pieaugums 2027. un 2028. gadā palēnināsies straujāk (4. attēla a) panelis). Šī korekcija nosaka īstermiņa darba ražīguma pieauguma lejupvērstu korekciju salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm. To kompensē straujāks pieaugums 2027. un 2028. gadā. Līdzīgi gaidāms, ka bezdarba līmenis 2026. gadā nedaudz paaugstināsies un pēc tam, sākot ar 2027. gadu, pazemināsies un līdz 2028. gada beigām sasniegs 6.1 % līmeni, kas nozīmē augšupvērstu korekciju salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm (4. attēla b) panelis).

4. attēls

Darba tirgus

a) Nodarbinātība	b) Bezdarba līmenis
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(% no darbaspēka)

2. ielikums
Tehniskie pieņēmumi un pieņēmumi par tarifiem

Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm tehniskie pieņēmumi ietver būtiski augstākas enerģijas izejvielu cenas 2026. gadā sakarā ar konfliktu Tuvajos Austrumos, bet zemākas oglekļa cenas un augstākas kapitāla vērtspapīru cenas. Pēc ASV un Izraēlas 28. februārī notikušajām militārajām akcijām pret Irānu un tām sekojošajiem Irānas režīma atbildes pasākumiem gan naftas, gan gāzes cenas krasi kāpušas, saglabājoties būtiskām svārstībām. Tādējādi pieņēmumi par naftas un gāzes cenām 2026. gadā salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm koriģēti un paaugstināti attiecīgi gandrīz par 30 % un 57 % (A attēls). Tomēr, tā kā naftas un gāzes nākotnes līknes slīpums ir būtiski lejupvērsts, paredzams, ka 2028. gadā naftas un gāzes cenas būs attiecīgi tikai par 10 % un 4 % augstākas nekā decembra iespēju aplēsēs. Tiek pieņemts, ka elektroenerģijas cenas 2026. gadā būs gandrīz par 17 % augstākas, bet 2027. un 2028. gadā – vidēji par 1.5 % zemākas nekā decembra iespēju aplēsēs. Pirmās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS1) cenas ir koriģētas un samazinātas vidēji par 13 % visā prognožu periodā, savukārt pieņēmums par cenām ETS2 nav mainījies. Kopš decembra iespēju aplēsēm euro kurss pamatā bijis nemainīgs gan attiecībā pret ASV dolāru, gan nominālajā efektīvajā izteiksmē, saglabājoties nozīmīgam svārstīgumam. Tirgus gaidas attiecībā uz īstermiņa procentu likmēm 2026. gadā koriģētas un paaugstinātas par 0.3 procentu punktiem, 2027. gadā – par 0.5 procentu punktiem un 2028. gadā – par 0.3 procentu punktiem, savukārt ilgtermiņa procentu likmes visā iespēju aplēšu periodā paaugstinātas par 0.1 procentpunktu.

A attēls

Enerģijas izejvielu cenas

a) Naftas cena	b) Dabasgāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas
(ASV dolāros par barelu)	(euro par MWh)

Saskaņā ar ASV Augstākās tiesas lēmumu efektīvās tarifu likmes, ko ASV piemēro visu preču importam, t. sk. no eurozonas, ir samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm. Ņemot vērā to, ka ASV administrācijas iepriekš saskaņā ar Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu noteiktie tarifi tika atzīti par antikonstitucionāliem, tika ieviests pagaidu "globāls" vienots 10 % tarifs ASV importam, nosakot atbrīvojumus, kas ir līdzīgi iepriekš piemērotajiem. Šo tarifu piemēro neatkarīgi no esošajiem tirdzniecības nolīgumiem ar ASV, un tiek pieņemts, ka iespēju aplēšu periodā tas nemainīsies. Jaunais globālais tarifs nozīmē, ka salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm eurozonas importam piemērotā ASV efektīvā tarifu likme samazinās no 12.1 % līdz 10.5 %.^[7] Tā kā šīs pārmaiņas nozīmē lielāku tarifu samazinājumu citām ASV tirdzniecības partnervalstīm, īpaši Ķīnai, Brazīlijai un Indijai, ietekme uz kopējo ASV efektīvo tarifu likmi ir spēcīgāka (par 4.9 procentu punktiem zemāka nekā decembra iespēju aplēsēs). Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm šī likme ir 13.7 %. Tāpēc eurozonas eksportētāji zināmā mērā zaudējuši konkurētspēju ASV tirgū salīdzinājumā ar trešo valstu eksportētājiem, uz kuriem attiecas lielāks tarifu likmju kritums.^[8]

A tabula

Tehniskie pieņēmumi

	2026. gada marts					Korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada decembri
	2024	2025	2026	2027	2028	2025	2026	2027	2028
Izejvielas
Naftas cena (ASV dolāros par barelu)	81.2	69.1	81.3	72.1	70.2	–0.1	30.1	15.2	9.7
Dabasgāzes cenas (euro par MWh)	34.4	36.2	46.4	36.6	26.1	–0.7	56.6	33.1	4.2
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro par MWh)	77.7	83.6	87.7	77.9	65.2	–0.4	16.8	5.7	–8.7
Pirmās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS1) kvotas (euro par tonnu CO2)	65.2	73.9	72.9	73.4	75.5	0.2	–11.9	–13.8	–13.8
Otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) kvotas (euro par tonnu CO2)					46.0				0.0
Neenerģijas izejvielu cenas (ASV dolāros; gada pārmaiņas; %)	9.2	5.8	0.8	0.5	–0.6	0.1	0.7	0.0	–0.3
Valūtu kursi
ASV dolāra kurss attiecībā pret euro	1.08	1.13	1.16	1.16	1.16	0.1	0.4	0.2	0.2
Euro nominālais efektīvais kurss (ENEK40) (1999. gada 1. cet. = 100)	124.4	128.3	129.6	129.4	129.4	0.5	–0.1	–0.3	–0.3
Finanšu pieņēmumi
3 mēnešu EURIBOR (gadā; %)	3.6	2.2	2.3	2.6	2.6	0.0	0.3	0.5	0.3
Valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likmes (gadā; %)	2.9	3.3	3.3	3.5	3.7	0.2	0.1	0.1	0.1

2.2. Cenas un izmaksas

Paredzams, ka kopējā inflācija palielināsies no 2.1 % 2025. gadā līdz 2.6 % 2026. gadā, atspoguļojot naftas un gāzes vairumtirdzniecības cenu būtisko kāpumu (5. attēls un 6. attēls). Tiek uzskatīts, ka 2026. gada 1. pusgadā kopējās inflācijas dinamika atbildīs straujajam enerģijas cenu inflācijas kāpumam, kas atbilst biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām, bet atspoguļo arī neseno transportlīdzekļu degvielas pārstrādes un pārdošanas uzcenojuma pieaugumu.^[9] Tiek uzskatīts, ka kopējā inflācija palielināsies no 2.1 % 2026. gada 1. ceturksnī līdz 3.1 % 2. ceturksnī un pēc tam 2. pusgadā samazināsies līdz 2.7 %. Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija īstermiņā turpinās samazināties un nedaudz paaugstināsies tikai vēlāk gada laikā sakarā ar pieaugošo enerģijas cenu un citu resursu izmaksu spiediena pārnesi. Tiek uzskatīts, ka SPCIX inflācija stabilizēsies aptuveni 2.3 % līmenī, un gaidāms, ka enerģijas cenu inflācijas netiešā ietekme būs ierobežota.

5. attēls

Eurozonas SPCI inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

6. attēls

Eurozonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Gaidāms, ka 2027. gadā SPCI inflācija nokritīsies līdz 2.0 % galvenokārt zemākas enerģijas cenu inflācijas dēļ, bet pēc tam 2028. gadā paaugstināsies līdz 2.1 %. Tas lielā mērā saistīts ar oglekļa cenu noteikto enerģijas cenu inflācijas kāpumu (7. attēla b) panelis). Kopējās inflācijas pazemināšanās 2027. gadā galvenokārt atspoguļo lejupvērstos bāzes efektus un enerģijas cenu kritumu atbilstoši naftas un gāzes vairumtirdzniecības cenu nākotnes līgumu sarukuma tendencei (sk. 2. ielikumu), enerģijas cenu inflācijai, sākot ar 2. ceturksni atkal kļūstot negatīvai (7. attēla a) panelis). Tiek uzskatīts, ka SPCIX inflācija nedaudz samazināsies, bet pārtikas cenu inflācija turpinās augt. Kopējās inflācijas kāpums līdz 2.1 % 2028. gadā galvenokārt saistīts ar būtisku enerģijas cenu inflācijas pieaugumu. To nosaka ar klimata pārejas procesu saistītie fiskālie pasākumi un īpaši ETS2 ieviešana, kas, kā tiek uzskatīts, izraisīs kopējās inflācijas paaugstināšanos par 0.2 procentu punktiem.^[10]

Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija īstermiņā samazināsies, bet pēc tam palielināsies enerģijas cenu novēlotās ietekmes dēļ un tad 2028. gadā saruks (7. attēla b) panelis). Gaidāms, ka tā saruks no 2.5 % 2026. gada 1. ceturksnī līdz 2.1 % 3. ceturksnī, un to galvenokārt noteiks neapstrādātās pārtikas komponenta norises. Šis sarukums atspoguļo arī dažu pārtikas preču, piemēram, cukura, kakao un kafijas, cenu neseno kritumu. Paredzams, ka pēc tam pārtikas cenu inflācija 2026. gada beigās pieaugs līdz aptuveni 2.6 % un 2027. gadā turpinās palielināties, sasniedzot 2.9 %, augstāku enerģijas cenu novēlotās ietekmes dēļ. 2028. gadā gaidāma pārtikas cenu inflācijas samazināšanās līdz 2.3 %, atspoguļojot izejvielu cenu kritumu un darba samaksas spiediena mazināšanos.

7. attēls

SPCI enerģijas un pārtikas cenu inflācijas perspektīva

a) SPCI enerģijas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

b) SPCI pārtikas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Gaidāms, ka SPCIX inflācija joprojām būs nedaudz noturīgāka, tomēr katrā iespēju aplēšu perioda gadā tās temps palēnināsies par 0.1 procentu punktu, samazinoties no 2.4 % 2025. gadā līdz 2.1 % 2028. gadā (8. attēls). Lai gan SPCIX inflāciju ietekmē arī augstāku enerģijas cenu radītais izmaksu spiediens, tiek uzskatīts, ka tās kāpumu ierobežos nedaudz mazāks darbaspēka izmaksu spiediens, agrākais euro kursa kāpums un Ķīnas importa iespiešanās. Paredzams, ka SPCIX inflācija 2026. gada 1. ceturksnī būs 2.3 % un tikai iespēju aplēšu perioda beigās ļoti pakāpeniski samazināsies līdz 2.1 %. Gaidāms, ka pakalpojumu cenu inflācija palielināsies sakarā ar nelielo ar enerģiju saistīto izmaksu spiedienu, kas īpaši ietekmēs transporta pakalpojumus, lai gan to mazinās darbaspēka izmaksu pakāpeniska samazināšanās. Gaidāms, ka neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija īstermiņā svārstīsies ap pašreizējo līmeni, atspoguļojot agrākā euro kursa kāpuma un Ķīnas importa iespiešanās mazinošo ietekmi, neraugoties uz to, ka to daļēji kompensēs lielāks enerģijas resursu izmaksu spiediens.

8. attēls

Eurozonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm kopējā SPCI inflācija 2026. gadā koriģēta un paaugstināta par 0.7 procentu punktiem. To galvenokārt noteica enerģijas cenu inflācija. Daudz mazākas augšupvērstas korekcijas tika veiktas 2027. un 2028. gadā sakarā ar neenerģijas komponentiem (9. attēls). Kopējās inflācijas augšupvērstā korekcija 2026. gadā galvenokārt skaidrojama ar spēcīgu augšupvērstu enerģijas cenu inflācijas korekciju atbilstoši pieņēmumiem. Enerģijas cenu inflācija koriģēta un pazemināta visā atlikušajā iespēju aplēšu periodā sakarā ar pieņēmumiem par strauju naftas un gāzes vairumtirdzniecības cenu īstermiņa kāpuma mazināšanos (sk. 2. ielikumu). Kopējās inflācijas augšupvērstā korekcija 2027. un 2028. gadā atspoguļo augstāku izmaksu spiediena novēloto ietekmi uz SPCIX un pārtikas komponentiem. Pārtikas cenu un SPCIX inflācijas augšupvērstā korekcija daļēji atspoguļo ierobežotu augšupvērstu pielāgojumu, pamatojoties uz speciālistu vērtējumu, lai atspoguļotu augstāku enerģijas cenu spēcīgāku ietekmi, ko standarta modelēšanas instrumenti lielu enerģijas cenu šoku kontekstā, iespējams, novērtē nedaudz par zemu.

9. attēls

Inflācijas iespēju aplēses korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm

(procentu punktos)

Gaidāms, ka nominālās darba samaksas pieaugums 2026. gadā turpinās palēnināties un pēc tam atlikušajā iespēju aplēšu periodā būs pamatā horizontāls, lai gan straujāks, nekā prognozēts decembra iespēju aplēsēs. Saskaņā ar Eurostat datiem atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2025. gada 4. ceturksnī saruka līdz 3.7 % (decembra iespēju aplēsēs – 3.9 %). Gaidāms, ka tā samazināsies no vidēji 3.9 % 2025. gadā līdz 3.1 % 2026. gada pēdējā ceturksnī un pēc tam 2027. un 2028. gadā kopumā saglabāsies aptuveni šajā līmenī (10. attēla a) panelis). Paredzams, ka reālās darba samaksas kāpums 2026. gadā palēnināsies un iespēju aplēšu perioda otrajā pusē pakāpeniski tuvināsies darba ražīguma pieauguma tempam (10. attēla b) panelis). Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums visā iespēju aplēšu periodā koriģēts un paaugstināts, atspoguļojot nelielu inflācijas kompensācijas ietekmi saistībā ar enerģijas cenu šoku.

10. attēls

Darba samaksas pārmaiņu perspektīva

a) Atlīdzība vienam nodarbinātajam

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; procentu punktos)

b) Reālā atlīdzība vienam nodarbinātajam un darba ražīgums

(gada pārmaiņas; %)

Paredzams, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums 2026. gadā tikai nedaudz palēnināsies sakarā ar lēnāku darba samaksas pieaugumu, ko daļēji kompensēs lēnāks darba ražīguma kāpums, un pēc tam 2028. gadā turpinās mazināties, atjaunojoties ražīguma pieaugumam. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums vidējā izteiksmē palēnināsies no 3.1 % 2025. gadā līdz 3.0 % 2026. gadā un 2.1 % 2028. gadā. Gaidāms, ka IKP deflatora pieaugums palēnināsies no vidēji 2.5 % 2025. gadā līdz 2.2 % 2028. gadā, ņemot vērā mazāku vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu. Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm IKP deflatora pieaugums ir koriģēts un nedaudz paaugstināts visā aplēšu periodā.

Lai gan jaunākos importa cenu rādītājus mazinājis euro kursa kāpums un lētās iegādes no Ķīnas, gaidāms, ka 2026. gada 2. ceturksnī tie enerģijas izejvielu cenu ietekmē strauji pieaugs. Paredzams, ka gada izteiksmē importa deflatora pieauguma temps palielināsies no –0.1 % 2025. gadā līdz 4.3 % 2026. gadā. Pēc tam paredzams straujš kritums, atspoguļojot pieņēmumu par enerģijas cenu pazemināšanos.

3. Alternatīvi scenāriji par Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ietekmi uz tautsaimniecību

3.1. Pārskats par alternatīvo scenāriju aprakstiem

Ņemot vērā lielo nenoteiktību saistībā ar pašreizējās karadarbības Tuvajos Austrumos iespējamo iznākumu diapazonu un tā ietekmi uz enerģijas cenām un nenoteiktību, kā arī izplatīšanos tautsaimniecībā, šajā sadaļā aplūkoti ilustratīvi alternatīvi scenāriji, kas papildina pamatscenārija novērtējumu.^[13] Šie scenāriji ietver svarīgas atziņas, kas gūtas ECB 2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējuma laikā, proti, ka nelinearitāte un sekundārā ietekme uz inflāciju var būt svarīga lielu šoku kontekstā un ka scenāriji ir galvenais komunikācijas līdzeklis paaugstinātas nenoteiktības un svārstīguma apstākļos. Šie scenāriji sniedz ilustratīvus piemērus par hipotētiskām alternatīvām enerģijas izejvielu cenu tendencēm un to ietekmi uz eurozonas tautsaimniecību. Darbinieki šiem scenārijiem nepiemēro varbūtības. Tie paredzēti, lai ilustrētu galvenos ar konflikta ietekmi saistītos nenoteiktības aspektus. Pamatscenārijā ietvertas enerģijas izejvielu cenu tendences, kas iekļautas tehniskajos pieņēmumos (sk. 2. ielikumu) un novērotā finanšu tirgus nenoteiktība, savukārt scenārijos aplūkotas divas alternatīvas enerģijas cenu, nenoteiktības un to transmisijas uz tautsaimniecību attīstības tendences. Atšķiras to trīs galvenie aspekti – sākotnējā enerģijas piegādes šoka intensitāte, traucējumu ilgums un nenoteiktības līmenis (4. tabula).

• Nelabvēlīgais scenārijs. Tiek pieņemts, ka 2026. gada 2. ceturksnī tiek traucēts 40 % naftas un LNG plūsmu, kas šķērso Hormuza jūras šaurumu, galvenokārt šauruma blokādes dēļ, neradot būtiskus bojājumus enerģētikas infrastruktūrai (papildus jau nodarītajiem bojājumiem). Tas izraisa būtisku izejvielu cenu kāpumu un īslaicīgu finanšu tirgus nenoteiktības pieaugumu. Tiek pieņemts, ka traucējumi turpināsies līdz 2026. gada 3. ceturksnim, un pēc tam piegādes apjomi normalizēsies. Tā kā tiek pieņemts, ka traucējumi drīzāk atspoguļo infrastruktūras blokādi, nevis iznīcināšanu, piegāde atgūstas salīdzinoši ātri pēc ierobežojumu atcelšanas.
• Smagais scenārijs. Tiek pieņemts, ka traucējumi būs spēcīgāki un ilgstošāki nekā nelabvēlīgajā scenārijā. Enerģijas piegādes šoks ir lielāks, jo tiek pieņemts, ka tiek traucēti 60 % naftas un LNG plūsmu (2. ceturksnī), kas šķērso Hormuza šaurumu. Turklāt tiek pieņemts, ka daļu traucējumu radīs militāras darbības, kas bojā enerģētikas infrastruktūru, kavējot piegādes atjaunošanu. Tā rezultātā piegādes apjomi sāk normalizēties tikai 2027. gada 1. ceturksnī, un šī normalizācija norit pakāpeniskāk nekā nelabvēlīgajā scenārijā. Nenoteiktība pieaug straujāk un ir noturīgāka.

Abi scenāriji ietver nelinearitāti, kas nozīmē spēcīgāku netiešo un sekundāro ietekmi uz eurozonas inflāciju nekā pamatscenārijā, savukārt tiek pieņemts, ka monetārā un fiskālā politika nereaģēs. Saskaņā ar 2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumu nelineāra korekcija tiek pieļauta, lai aptvertu iespēju, ka lielāks enerģijas cenu šoks plašākā tautsaimniecībā var izplatīties spēcīgāk nekā mazāks šoks. Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēšu standarta scenāriju analīzes principu, scenārijos pieņemts, ka monetārā un fiskālā politika salīdzinājumā ar pamatscenāriju nemainīsies.

3.2. Alternatīvo scenāriju pamatā esošie galvenie pieņēmumi

3.2.1. Enerģijas izejvielu cenas

Naftas un gāzes cenas ievērojami pieaugtu, ja konflikta ietekme uz enerģijas piegādi būtu ilgstošāka. Iepriekšminētie scenāriji rada atšķirīgu enerģijas cenu dinamiku (11. attēls un 5. tabula). Pamatscenārijā pieņemts, ka ceturkšņa vidējās naftas cenas un Eiropas gāzes cenas 2026. gada 2. ceturksnī sasniegs attiecīgi aptuveni 90 ASV dolārus par barelu un 50 euro par MWh un pēc tam turpmākajos ceturkšņos salīdzinoši strauji samazināsies. Nelabvēlīgajā scenārijā piegādes traucējumi izraisa turpmāku strauju enerģijas cenu kāpumu, 2026. gada 2. ceturksnī naftas cenai paaugstinoties līdz gandrīz 120 ASV dolāriem par barelu un gāzes cenai tuvojoties 90 euro par MWh.^[14] Tomēr, tā kā tiek pieņemts, ka piedāvājuma apjomi ātri atgriezīsies normālā līmenī, ar 2026. gada 4. ceturksni cenas sāks sarukt, līdz 2027. gada 3. ceturksnim pietuvojoties pamatscenārija pieņēmumiem. Smagajā scenārijā daudz spēcīgākais sākotnējais piegādes šoks 2026. gada 2. ceturksnī izraisa naftas un gāzes cenu pieaugumu attiecīgi līdz gandrīz 150 ASV dolāriem par barelu un 110 euro par MWh. Tā kā piegādes traucējumu novēršanai nepieciešams ilgāks laiks, šoka ietekme uz cenām ir noturīgāka, cenām samazinoties daudz lēnāk. Tāpēc naftas un gāzes cenas visā iespēju aplēšu periodā joprojām būtiski pārsniedz pamatscenārija un nelabvēlīgā scenārija pieņēmumus. Tomēr, neraugoties uz sākotnējā šoka smagumu, gan naftas, gan gāzes cenas joprojām ir zemākas par 95. procentili, ko veido no iespēju līgumiem iegūti neitrāli blīvumi lielākajā daļā iespēju aplēšu perioda (sk. arī 4.1. sadaļu).

11. attēls

Pieņēmumi par enerģijas izejvielu cenu tendencēm

a) Nafta	b) Gāze
(cenu līmenis; ASV dolāros par barelu)	(cenu līmenis, euro par MWh)

3.2.2. Nenoteiktība

Abos scenārijos pieņemts, ka karadarbības saasināšanās Tuvajos Austrumos palielinātu globālo nenoteiktību un izraisītu pārcenošanu finanšu tirgos, lai gan dažādā mērā, kas nelabvēlīgi ietekmētu privāto patēriņu, ieguldījumus un tirdzniecību. Nelabvēlīgajā scenārijā VIX indekss, ko izmanto kā globālās nenoteiktības rādītāju, karadarbības ietekmes rezultātā palielinās aptuveni par 10 punktiem, pēc tam līdz 2026. gada 3. ceturksnim pakāpeniski atgriežoties 2025. gada beigu līmenī (12. attēls, a) panelis). Tāpēc tiek pieņemts, ka finanšu tirgus svārstīgums būs īslaicīgs, atspoguļojot gaidāmo finansēšanas nosacījumu stabilizēšanos, jo ģeopolitiskā situācija vairs nepasliktināsies un nenoteiktība mazināsies. Smagajā scenārijā VIX indekss palielinās aptuveni par 14 punktiem kopumā atbilstoši kāpumam, kas bija vērojams, sākoties Krievijas karadarbībai Ukrainā, un iepriekšējās ģeopolitiskās spriedzes epizodēs. Lai gan pēc tam svārstīgums pakāpeniski samazinās, tas ilgstoši saglabājas paaugstināts, atspoguļojot ieilgušu ģeopolitisko nenoteiktību un trauslo tirgus noskaņojumu.^[15]

12. attēls

Finanšu tirgus svārstīgums un finanšu šoki

a) VIX indekss	b) Eurozonas finanšu satricinājumi saskaņā ar smago scenāriju
(indekss)	(bāzes punkti un %; novirzes no BVAR modeļa beznosacījuma prognozes)

Abos scenārijos paaugstināta nenoteiktība palielina arī banku un uzņēmumu finansējuma izmaksas, ko ietekmē finanšu mainīgie lielumi, obligāciju ienesīguma likmju starpības un kapitāla vērtspapīru cenas.^[16] VIX indeksa krasais kāpums nozīmētu būtiski augstākas banku un uzņēmumu finansējuma izmaksas eurozonā. Piemēram, smagajā scenārijā banku un uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības, sasniedzot augstāko līmeni, palielinātos attiecīgi aptuveni par 70 bāzes punktiem un 35 bāzes punktiem, bet pēc tam scenārija periodā pakāpeniski samazinātos. Turklāt eurozonas banku kapitāla vērtspapīru cenas samazinātos par 10 % un eurozonas uzņēmumu kapitāla vērtspapīru cenas – aptuveni par 7 % (12. attēls, b) panelis).

3.3. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību dažādos scenārijos

Ietekme uz pasaules tautsaimniecības aktivitāti un eurozonas ārējo pieprasījumu būtu ievērojama. Pat pieņemot, ka iekšzemes ekonomiskā aktivitāte Tuvo Austrumu valstīs strauji saruks, šā reģiona nelielā tirdzniecības īpatsvara dēļ tiešā ietekme uz pasaules IKP un eurozonas ārējo pieprasījumu būtu neliela.^[17] Tomēr saskaņā ar ECB globālā modeļa simulācijām naftas un gāzes cenu kāpums radītu būtiskāku kavējošu ietekmi. Naftas cenas nosaka pasaules tirgū, tāpēc traucējumi Tuvajos Austrumos paaugstina naftas cenas visās valstīs. Turpretī gāzes tirgi ir reģionālāki. Gāze no Tuvajiem Austrumiem galvenokārt tiek eksportēta uz Āziju, kas konkurē ar eurozonu par gāzes piegādi. Tāpēc tiek pieņemts, ka augstākas gāzes cenas tiešā veidā ietekmēs Āzijas valstis, eurozonu un Lielbritāniju, savukārt ASV un pārējās pasaules valstīs gāzes cenas pieaugs mazāk, jo to tiešā ietekme ir mazāka.

Makroekonomiskā ietekme dažādos scenārijos atšķiras, pamatojoties uz enerģijas cenu un nenoteiktības šoku ilglaicīgumu. Nelabvēlīgajā scenārijā tiek pieņemts, ka enerģijas cenu krasais kāpums un globālā nenoteiktība būs īslaicīga un samērā ātri izzudīs. Tādējādi ietekme uz globālo reālo ekonomisko aktivitāti un inflāciju ir īslaicīga, 2026. gadā izlaidei sarūkot un inflācijai pieaugot, iekams tautsaimniecība pakāpeniski atveseļosies. Turpretī smagais scenārijs paredz lielākus un noturīgākus šokus, kas 2027. gadā noteiks vājāku pasaules tautsaimniecības izaugsmi, t. sk. ASV, un augstāku inflāciju īstermiņā (13. attēls, a) panelis). Monetārās politikas reakcija ārpus eurozonas mazinātu cenu dinamiku, taču ar novēlošanos. Valstis, kuras vairāk pakļautas augstākām enerģijas izmaksām, jo īpaši Āzijā, ciestu lielākus ekonomiskos zaudējumus. Savukārt augstākas naftas un gāzes cenas nāktu par labu enerģijas eksportētājvalstīm, piemēram, Norvēģijai un Kanādai.

Tuvo Austrumu valstu enerģijas eksporta traucējumi negatīvi ietekmētu globālo pieprasījumu un, ar nelielu kavēšanos, eurozonas ārējo pieprasījumu. Gan nelabvēlīgajā, gan smagajā scenārijā enerģijas eksports no Tuvo Austrumu valstīm būtu ierobežots un tiktu traucēta ekonomiskā aktivitāte šajās valstīs. Eurozonai ir ierobežoti neenerģijas tirdzniecības riska darījumi ar Irānu un citām Tuvo Austrumu valstīm, un tiek pieņemts, ka nepastāv papildu ar enerģiju nesaistīti piegādes traucējumi. Enerģijas cenu kāpums mazina globālo IKP, tādējādi, kaut arī ar zināmu aizkavēšanos, slāpējot eurozonas eksporta pieprasījumu. Globālās nenoteiktības pieaugums arī vājina pasaules ekonomisko aktivitāti un eurozonas ārējo pieprasījumu. To nosaka zemākas kapitāla vērtspapīru cenas un mazāki privātie ieguldījumi visā pasaulē (13. attēls, b) panelis).

13. attēls

Ietekme uz ASV un pasaules tautsaimniecību (neietverot eurozonu)

a) ASV	Pasaules tautsaimniecība (neietverot eurozonu)
(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)	(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

3.4. Ietekme uz eurozonas tautsaimniecību dažādos scenārijos

Nelabvēlīgajā scenārijā pieņemts, ka ietekme uz eurozonas tautsaimniecību būs īslaicīga un daļēji mazināsies inflācijas ietekme, atspoguļojot šoku pārejošo profilu (14. attēls). Šī ietekme galvenokārt izpaužas kā reāli rīcībā esošo ienākumu samazināšanās augstāku enerģijas izmaksu, vājāka ārējā pieprasījuma un stingrāku finanšu nosacījumu dēļ pa VIX kanālu, kas ietekmē investīciju lēmumus. Saskaņā ar ECB-BASE modeļa simulācijām reālā IKP pieaugums 2026. gadā ir aptuveni par 0.3 procentu punktiem mazāks un 2027. gadā aptuveni par 0.1 procentu punktu mazāks nekā pamataplēsē. Enerģijas cenām un nenoteiktībai normalizējoties, IKP pieaugums atgūst daļu zaudējumu un 2028. gadā ir par 0.2 procentu punktiem augstāks nekā pamataplēsē. Lejupslīdes galvenais virzītājspēks ir enerģijas šoks, kas īpaši izraisa patēriņa samazināšanos. To veicina arī globālā ietekme, kas vājina eurozonas eksportu, un nenoteiktība, kas mazina ieguldījumus. Kopējā SPCI inflācija 2026. gadā augstāku enerģijas cenu dēļ ir par 0.9 procentu punktiem augstāka. Enerģijas cenām diezgan strauji sarūkot salīdzinājumā ar iepriekšējo augsto līmeni, kopējā SPCI inflācija 2027. gadā ir par 0.1 procentu punktu augstāka, bet 2028. gadā – par 0.5 procentu punktiem zemāka. To nosaka dezinflācijas spiediens, ko šajā scenārijā rada enerģijas cenu straujā normalizēšanās pēc 2026. gada.

Smagajā scenārijā tiek pieņemts, ka enerģijas cenām būs spēcīgāka un ilgstošāka ietekme un to papildinās paaugstinātas nenoteiktības ietekme. Reālā IKP pieaugums 2026. un 2027. gadā ir attiecīgi par 0.5 un 0.4 procentu punktiem mazāks, bet 2026. gada 2. un 3. ceturksnī ceturkšņa pieauguma temps ir negatīvs (14. attēls, a) panelis). Lai gan enerģijas šoks joprojām ir galvenais noteicošais faktors, zināma loma ir arī nenoteiktībai, kas pastiprina lejupslīdi, kā arī globālajai ietekmei. SPCI inflācija 2026. gadā ir par 1.8 procentu punktiem augstāka un joprojām ir paaugstināta, 2027. gadā pārsniedzot pamataplēsi par 2.8 procentu punktiem un 2028. gadā – par 0.7 procentu punktiem. 2027. un 2028. gadā ietekme uz SPCIX inflāciju ir spēcīgāka (vairāk nekā par 1 procentu punktu) nekā nelabvēlīgajā scenārijā.

14. attēls

Ietekme uz eurozonu nelabvēlīgajā un smagajā scenārijā kanālu dalījumā

a) Reālais IKP	b) SPCI
(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)	(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

Lai ņemtu vērā lielu inflācijas šoku transmisijas uz cenām un darba samaksu nelinearitāti, piemēram, 2021. un 2022. gada enerģētiskās krīzes laikā, scenārijos ietverta spēcīgāka netiešā un sekundārā inflācijas ietekme, nekā norāda standarta modeļa elastība. Vēsturiskās likumsakarības, kas ietvertas iespēju aplēšu modeļos, piemēram, ECB-BASE modelī un standarta iespēju aplēšu modeļos, ko izmanto Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas, parasti nozīmē samērā ierobežotu enerģijas cenu šoku ietekmi uz citām patēriņa cenām. Tomēr 2021. un 2022. gada augstās inflācijas pieredze liecina, ka pēc neparasti lieliem inflācijas šokiem iespējama būtiski spēcīgāka transmisija starp cenu komponentiem. Šajā periodā novērotā transmisija pārsniedza vēsturiskās likumsakarības un to var izskaidrot ar vairākiem faktoriem, t. sk. ārkārtīgi lielo enerģijas cenu šoku, citām iespējamām cenu noteikšanas nelinearitātēm augstas inflācijas periodos, tautsaimniecības atkalatvēršanās dinamiku pēc pandēmijas un piedāvājuma ierobežojumiem vairākās nozarēs. Dažu galveno modeļa parametru pārkalibrēšana ļauj pastiprināt transmisijas mehānismus salīdzinājumā ar standarta modeļa konfigurāciju, ņemot vērā nelabvēlīgajos un smagajos scenārijos ietverto būtisko enerģijas cenu šoku. Konkrēti, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, modeļa parametri, kas nosaka enerģijas cenu transmisiju uz citām cenām un algām, tiek koriģēti tā, lai implicētā elastība atrastos starp bāzes modeļa kalibrāciju un augstāku elastību, kas novērota nesenā inflācijas kāpuma laikā.^[18]

15. attēls

Galveno eurozonas mainīgo lielumu perspektīva saskaņā ar pamatscenāriju un alternatīvajiem scenārijiem

a) IKP	b) Bezdarbs
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)	(% no darbaspēka)
c) SPCI inflācija	d) SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
e) SPCI enerģijas cenu inflācija	f) Atlīdzība vienam nodarbinātajam
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Spēcīgāki transmisijas mehānismi ne tikai pastiprina sākotnējo inflācijas reakciju, bet arī norāda uz noturīgāku cenu dinamiku iespēju aplēšu periodā. Lai gan tiešais enerģijas cenu šoks ir galvenais īstermiņa inflācijas kāpumu noteicošais faktors, spēcīgāka ietekme uz pārtikas cenām un sekundāro mehānismu pastāvēšana veicina noturīgāku inflācijas spiedienu iespēju aplēšu perioda otrajā un trešajā gadā. Bez šiem pastiprināšanas mehānismiem inflācijas reakcija būtu ierobežotāka gan sākotnēji – vājākas ietekmes dēļ –, gan vēlākos gados, jo sarūkošo enerģijas cenu bāzes efekti izraisītu straujāku inflācijas kritumu. Turpretī spēcīgāka pārtikas cenu reakcija un netiešā un sekundārā ietekme palielina SPCIX cenu inflācijas spiedienu un nosaka ilgstošāku kopējās inflācijas kāpumu, t. sk. ilgstoša darba samaksas kāpuma apstākļos.^[19] Reālās tautsaimniecības pusē spēcīgāka ietekme sākotnēji izraisa lielāku IKP izaugsmes tempa sarukumu, jo augstākas enerģijas un pārtikas cenas samazina mājsaimniecību reālos ienākumus un nelabvēlīgi ietekmē patēriņu, daļēji sakarā ar augstāku bezdarba līmeni. Taču vēlākos gados straujāks darba samaksas kāpums nedaudz veicinātu mājsaimniecību ienākumus un patēriņu, mazinot negatīvo ietekmi uz IKP pieaugumu. Turklāt augstākas inflācijas gaidas pazeminātu reālās procentu likmes, un tas veicinātu ieguldījumus arī vēlākajos iespēju aplēšu perioda gados.

3.5. Trūkumi scenāriju analīzē

Šajā scenāriju analīzē nav iekļauta nekāda monetārās vai fiskālās politikas reakcija, kas mazinātu ietekmi uz inflāciju, kā arī citi kanāli, kas varētu iespaidot makroekonomisko ietekmi. Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēšu standarta scenāriju analīzes principu, scenārijos pieņemts, ka monetārā un fiskālā politika salīdzinājumā ar pamatscenāriju nemainīsies. Būtisko inflācijas kāpumu, īpaši smagajā scenārijā, visticamāk, daļēji kompensēs stingrāka monetārā politika vai fiskālā atbalsta pasākumi, kas varētu samazināt enerģijas patēriņa cenas, kā tas bija 2022. un 2023. gada augstās inflācijas epizodē. Citi analīzēs skaidri neiekļauti kanāli ietver neenerģijas tirdzniecības traucējumus piegādes ierobežojumu dēļ, neenerģijas izejvielu cenu ietekmi, piemēram, uz mēslošanas līdzekļu vai alumīnija cenām, iespējamo pozitīvo ietekmi uz tūrismu eurozonas valstīs, kuras varētu gūt labumu no tūrisma plūsmām, kas citādi virzītos uz Tuvajiem Austrumiem, un sekas, ko rada migrācijas spiediens saistībā ar iespējamo bēgļu krīzi.

4. Jutīguma analīze

4.1. Alternatīvas enerģijas cenu tendences

Alternatīvas enerģijas izejvielu cenu tendences liecina par būtiskiem augšupvērstiem inflācijas riskiem pamataplēsēs, īpaši īstermiņā. Pamataplēšu pamatā ir 2. ielikumā minētie tehniskie pieņēmumi. Ņemot vērā lielo nenoteiktību, kas saistīta ar enerģijas cenām Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ, papildus parasti izmantotajai 25. un 75. procentilei šajā jutīguma analīzē aplūkotas arī alternatīvas augšupvērstas un lejupvērstas tendences, kas iegūtas, izmantojot iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 5. un 95. procentili.^[20] Iespēju līgumos ietvertie blīvumi liecina, ka naftas cenu īstermiņa riski ir izteikti augšupvērsti. Tas atspoguļo investoru bažas par to, ka naftas plūsmas caur Hormuza šaurumu, kas veido aptuveni 20 % no globālā piedāvājuma un jau tiek traucētas, varētu tikt kavētas ilgākā laika posmā ar ierobežotām iespējām īstermiņā pārvirzīt kravu pārvadājumus (16. attēls). Šādā situācijā naftas ražošanas apjomu varētu samazināt arī nepietiekamas uzglabāšanas jaudas dēļ. Turklāt tirgus dalībnieki ir nobažījušies arī par to, ka militārie triecieni varētu kaitēt reģionālajai naftas ražošanas jaudai, radot noturīgāku ietekmi. Turpretī ilgtermiņa riska uztvere joprojām ir nedaudz līdzsvarotāka, un tas varētu liecināt par ieguldītāju gaidām, ka konflikts tomēr būs ierobežots. Iespēju līgumos ietvertie blīvumi arī norāda uz paaugstinātiem augšupvērstiem gāzes cenu riskiem, ņemot vērā, ka aptuveni 20 % no globālajām LNG plūsmām šķērso Hormuza šaurumu. Procentuāli salīdzinājumā ar pamatscenāriju augšupvērstie gāzes cenu riski, šķiet, ir spēcīgāki nekā augšupvērstie naftas cenu riski, atspoguļojot pašreizējo vēsturiski zemo Eiropas gāzes krājumu līmeni. Veikta arī konstanto cenu jutīguma analīze attiecībā uz naftas un gāzes cenām. Katrā gadījumā tiek aprēķināts sintētisks enerģijas cenu indekss (naftas un gāzes cenu tendenču vidējais svērtais lielums) un ietekme novērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas makroekonomiskos modeļus. Šo modeļu vidējie rezultāti sniegti 6. tabulā. Šie rezultāti balstās uz modeļiem, ko izmanto standarta iespēju aplēšu režīmos, un tajos nav ietverta pastiprināta elastība saistībā ar netiešo un sekundāro ietekmi, kas ietverta 3. sadaļā aplūkotajos Tuvo Austrumu scenārijos.

16. attēls

Alternatīvas enerģijas cenu pieņēmumu tendences

a) Pieņēmums par naftas cenām

(ASV dolāros par barelu)

b) Pieņēmums par gāzes cenām

(euro par MWh)

4.2. Alternatīvas valūtas kursa tendences

Alternatīvas valūtas kursa tendences liecina par iespējamu turpmāku euro kursa kāpumu, īpaši vidējā termiņā, un tādējādi norāda uz dažiem lejupvērstiem izaugsmes un inflācijas riskiem. Pamataplēsēs tehniskie pieņēmumi par valūtu kursiem tiek saglabāti nemainīgi visā iespēju aplēšu periodā. Alternatīvās lejupvērstās un augšupvērstās tendences iegūtas, pamatojoties uz 25. un 75. procentili, ko veido no iespēju līgumiem iegūti neitrāli euro kursa attiecībā pret ASV dolāru blīvumi 2026. gada 11. martā, kas liecināja par nelielu euro kursa kāpumu (17. attēls). Šādu alternatīvu tendenču ietekme vērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskos modeļus. 7. tabulā parādīta vidējā ietekme uz produkcijas izlaides pieaugumu un inflāciju saskaņā ar šiem modeļiem.

17. attēls

Euro kursa attiecībā pret ASV dolāru alternatīvās tendences